Taivāna, globālās pusvadītāju industrijas sirds, pastiprina savas piegādes ķēdes drošību. Prezidenta Laja Čin-te (Lai Ching-te) vadībā valsts meklē plašāku sadarbību ar demokrātiskajām valstīm, lai mazinātu riskus, kas rodas no Ķīnas militārā un ekonomiskā spiediena. Kā viņš norādīja pusvadītāju izstādē Semicon Taipejā: „Neviens valsts nespēj viena pati risināt šos izaicinājumus.“
Taivāna plāno vairāk nekā 100 miljardu Taivānas dolāru (apmēram 2,8 miljardu eiro) investīcijas mākslīgā intelekta infrastruktūrā, kvantu skaitļošanā un robotikā. Šie ieguldījumi mērķēti arī uz starptautisko uzņēmumu piesaisti, lai tie atvērtu pētniecības centrus uz salas, kuru Pekina joprojām uzskata par savu teritoriju.
Viena no nozīmīgākajām sadarbības platformām starp Taivānu un Eiropu ir jaunā TSMC rūpnīca Drēzdenē, ko Taivānas čipu gigants būvē kopā ar Bosch, Infineon un NXP. Tā būs pirmais TSMC ražošanas komplekss Eiropā un palīdzēs padarīt reģiona pusvadītāju piegādes ķēdi izturīgāku pret globālajiem satricinājumiem.
Drēzdenes rūpnīca tiek uzskatīta par simbolisku un stratēģisku soli — tā nostiprina ne tikai Vācijas, bet visas Eiropas čipu neatkarību. Šis projekts iezīmē jaunu posmu Eiropas industriālajā politikā, kur tehnoloģiskā drošība kļūst par centrālo prioritāti līdzās enerģētikai un aizsardzībai.
Tikmēr Vācijas uzņēmums Infineon, viens no TSMC partneriem, piedzīvo savu izrāvienu Ķīnā. Tas ir pasaules līderis autočipu jomā, un šobrīd tieši sadarbība ar jauniem klientiem, piemēram, Xiaomi, palīdz kompensēt vājo pieprasījumu no tradicionālajiem Eiropas autoražotājiem.
Infineon piegādā vairāk nekā 60 dažādu komponentu Xiaomi luksusa elektromobiļa SU7 modelim — no energoefektīviem silīcija karbīda tranzistoriem līdz vairāk nekā desmit mikroprocesoriem, kas vada klimata sistēmu un logu mehānismus. Līgums starp uzņēmumiem noslēgts līdz 2027. gadam.
Saskaņā ar Infineon datiem, elektroauto satur čipus aptuveni 1300 dolāru vērtībā, kamēr automobiļos ar iekšdedzes dzinēju šī summa ir tikai 750 dolāri. Tas nozīmē, ka pāreja uz elektromobilitāti tieši palielina pieprasījumu pēc Infineon produktiem, kas ir būtiski uzņēmuma izaugsmei.
Šobrīd 28% no Infineon ieņēmumiem nāk no Ķīnas, un vairāk nekā puse kopējā apgrozījuma tiek gūta tieši autoindustrijā. Lai gan šie rādītāji apliecina spēcīgu pozīciju, analītiķi, tostarp no Union Investment, brīdina, ka lielākais ilgtermiņa risks ir pieaugošā konkurence no Ķīnas uzņēmumiem, piemēram, BYD un Nio, kas paši izstrādā savus pusvadītājus.
Ķīnas tehnoloģiju gigants Xiaomi savukārt paziņojis par 7 miljardu dolāru investīciju programmu čipu attīstībā līdz desmitgades beigām. Tas nozīmē, ka pašreizējā sadarbība ar Infineon var būt pagaidu — līdz brīdim, kad vietējie ražotāji izveidos savas alternatīvas.
Tādējādi pusvadītāju tirgus kļūst par jaunu ģeopolitisko fronti. Kamēr Taivāna cenšas stiprināt saites ar Eiropu un ASV, lai nodrošinātu tehnoloģisko drošību, Vācijas uzņēmumi, piemēram, Infineon, līdzsvaro starp divām pasaulēm — rietumu vērtībām un Ķīnas milzīgo tirgu.
Kopsavilkums
Čipi ir kļuvuši par stratēģisku resursu globālajā politikā. Taivāna iegulda 2,8 miljardus eiro tehnoloģiju drošībā un veido sadarbību ar Eiropu, kamēr Vācijas Infineon nopelna 1300 dolāru par katru elektromobili un gūst 28% ieņēmumu Ķīnā. Šī savstarpējā atkarība rāda, ka tehnoloģiskā drošība, rūpnieciskā izaugsme un ģeopolitika tagad ir nešķirami saistītas — un nākotnes ekonomiskā stabilitāte būs atkarīga no tā, cik droši plūst mikroskopiskie elektroni pusvadītāju kristālos.
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.