Klimata aizsardzībai transporta jomā ir svarīgi pāriet no iekšdedzes dzinējiem uz elektromobiļiem. Tomēr šī pāreja ir apstājusies. Tādējādi rodas jautājums: vai elektromobilitātes mērķi vēl ir sasniedzami?
Elektromobiļu pārdošanas apjomi samazinās.
Kopējais vieglo automobiļu tirgus ir mazinājies sakarā ar straujo dzīves dārdzības pieaugumu un pašreizējo politisko nenoteiktību. Arī elektromobiļu pārdošanas apjomi ir ievērojami samazinājušies. Ja 2023. gadā tika reģistrēti kopumā 524 219 pilnībā elektriski transportlīdzekļi (PET), tad 2024. gadā to skaits bija tikai 380 609.
Neliels cerību stariņš: 2025. gada janvārī reģistrāciju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi pieauga par +53,5 %. Ar 34 498 vienībām PET daļa tagad veidoja 16,6 % no kopējā reģistrācijas apjoma.
Zemo līmeni papildus var izskaidrot ar to, ka valsts vides prēmija elektromobiļiem tika atcelta 2023. gada 18. decembrī. Lai pārdotu ievērojamu skaitu elektromobiļu, automobiļu ražotāji pašlaik piedāvā atlaides.
Ar pirkuma prēmijas atcelšanu ir mainījusies privāti un komerciāli reģistrēto automobiļu proporcija. Ja 2023. gadā bija vairāk privāto reģistrāciju nekā komerciālo, tad 2024. gadā komerciālie pirkumi bija priekšā. Pārdošanas prognoze 2025. gadam ir gandrīz neiespējama, jo jaunajai Vācijas federālajai valdībai vispirms ir jāvienojas par pamatnosacījumiem.
Politiskais mērķis līdz 2030. gadam sasniegt 15 miljonus elektromobiļu vieglo automobiļu parkā bija iekļauts koalīcijas līgumā. Vai jaunā federālā valdība saglabās šo mērķa skaitli, – vēl jāgaida. Tomēr nav apstrīdams, ka elektromobilitātes attīstība ir visefektīvākais pasākums, lai panāktu progresu klimata aizsardzībā transporta jomā.
Pēc aprēķiniem, no šī brīža katru gadu būtu jāreģistrē apmēram 1,7 miljoni jaunu e-transportlīdzekļu. Un tas pie kopumā apmēram 3 miljoniem jaunu reģistrāciju. Pārdot ievērojami vairāk nekā katru otro automašīnu ar elektropiedziņu – tas šobrīd šķiet utopiski. Un pat ja pārdotā elektromobiļu īpatsvars pieaugs tikai nākamajos gados, taču arvien straujāk, ir nepieciešama liela iztēle, lai noticētu 15 miljoniem.
Pēdējās prognozes par elektromobilitātes attīstību svārstās no septiņiem miljoniem līdz gandrīz vienpadsmit miljoniem reģistrētu akumulatoru elektromobiļu līdz 2030. gadam. Vācijas Vides aģentūra (UBA) optimistiski prognozē, ka līdz desmitgades beigām būs 10,7 miljoni elektromobiļu.
Vai zaļā elektroenerģija ir pietiekama?
Lai pāreja uz elektromobilitāti dotu rezultātus klimata aizsardzībā, nepieciešami ne tikai elektromobiļi, bet arī daudz zaļās elektroenerģijas. Diskusijās par elektroenerģijas ražošanu un patēriņu bieži rodas pārpratumi. Lai sabiedrība varētu vienoties, ir nepieciešama vienota datu bāze par elektroenerģijas patēriņu. To ir definējusi Vācijas Vides aģentūra UBA.
Neskatoties uz izaugsmi, 2030. gada mērķis 80 % apmērā joprojām ir ļoti ambiciozs.
Labā ziņa: atjaunojamo energoresursu (AE) īpatsvars palielinās. Ja gadsimta sākumā tas bija 6,3 % un 2010. gadā tikai 17,1 %, tad 2020. gadā šis īpatsvars jau ir palielinājies līdz 45,2 %. 2023. gadā aptuveni 52 % no elektroenerģijas patēriņa nāca no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, un šī daļa turpina pieaugt. 2024. gadā sagaidāma aptuveni 55 % daļa (UBA oficiālie dati vēl nav pieejami).
Sabiedriskās uzlādes infrastruktūras paplašināšana.
Daudzi sūdzas par nepietiekamu infrastruktūru elektromobiļiem, gan lauku reģionos, gan pie automaģistrālēm, gan pilsētās. Tomēr arī šajā jomā pēdējos gados ir panākts ievērojams progress.
Tomēr atšķirība starp pašreizējo situāciju un 2030. gada mērķi joprojām ir ļoti liela.
Ekspertiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai visaptverošai apgādei ir nepieciešams miljons uzlādes punktu vai pietiek ar mazāku skaitu.
Pēc Vācijas Enerģētikas un ūdensapgādes nozares federālās asociācijas (BDEW) domām, 2030. gadā pietiktu ar 100 000 līdz 250 000 publiskajām uzlādes vietām. Savos aprēķinos „Nacionālā platforma mobilitātes nākotnei” nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams 107 000 līdz 631 000 uzlādes vietu. Savukārt „Nacionālā uzlādes infrastruktūras vadības centrs” savā jaunākajā pētījumā aprēķinājis, ka nepieciešams no 380 000 līdz 680 000 publiski pieejamu uzlādes punktu. Ideāli būtu, ja no tiem 55 000 līdz 90 000 būtu HPC uzlādes punkti ar uzlādes jaudu virs 150 kW.
Tātad, pēc ekspertu novērtējuma, politiskais mērķis sasniegt vienu miljonu ne vienmēr ir jāsasniedz. Turklāt jāņem vērā, ka uz nepieciešamo publisko uzlādes infrastruktūru ietekmē uzlādes punktu skaits mājās un uzņēmumos. Jo vairāk cilvēki uzlādē mājās vai darbā, jo mazāk viņi uzlādē publiskās uzlādes stacijās. Un publiskajām uzlādes stacijām jābūt ekonomiski izdevīgām to operatoriem.
Lai elektromobiļi kļūtu populāri starp klientiem, ir nepieciešams labs teritorijas pārklājums un ātrās uzlādes iespējas ceļojumos. Šodien, rūpīgi plānojot un izmantojot elektromobili, kas piemērots garām distancēm, var labi tikt galā ar braucieniem pa automaģistrālēm. Savukārt situācija pilsētās, pašvaldībās un laukos joprojām ir diezgan slikta. Šeit cilvēki galvenokārt ir atkarīgi no mājās uzstādītās sienas kastes un (ja iespējams) uzlādes darba vietā.
Elektroauto izmaksas.
Elektroauto panākumus plašā sabiedrībā galvenokārt nosaka izmaksas. Lielākais trūkums ir augstāka pirkuma cena salīdzinājumā ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Vidēji elektromobiļi ir daudz dārgāki nekā automašīnas ar benzīna vai dīzeļdzinēju no tās pašas markas vai modeļu sērijas.
Ja skatās uz kopējām izmaksām, elektromobiļi principā nav ne labāki, ne sliktāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Šeit ir svarīgs konkrētais modelis, bet arī degvielas cenu un uzlādes izmaksu attīstība, kas var atšķirties atkarībā no individuālajiem apstākļiem. Tiem, kas uzlādē tikai publiskās uzlādes stacijās, izmaksas ir ievērojami augstākas nekā tiem, kas uzlādē savā mājas uzlādes stacijā. Elektromobilis kļūst īpaši pievilcīgs izmaksu ziņā, ja izmantotā elektroenerģija nāk no paša PV iekārtas. Tas ir izdevīgi gan videi, gan patērētājam.
Vai ir cerība uz uzlabojumiem?
Viedokļi par elektromobiļiem ir ļoti atšķirīgi. Kamēr daži apgalvo, ka elektromobiļi nekad nevarēs konkurēt ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, daudzi elektromobiļu lietotāji ar pieredzi apgalvo, ka vairs nekad nebrauktu ar automašīnu ar iekšdedzes dzinēju. Tās ir galējās pozīcijas.
Kas būtu jādara, lai elektromobilitāte Vācijā gūtu panākumus arī skeptiķu vidū? Vai ir iedomājams pagrieziena punkts, kad – līdzīgi kā viedtālruņu gadījumā – klienti masveidā izvēlēsies ražotāju piedāvātos elektromobiļus? Vai iekšdedzes dzinējs kā novecojis un tehnoloģiski atpalicis kādreiz izzudīs, kā tas notika ar “nemodernajiem” mobilajiem tālruņiem vai analogajām fotokamerām?
Ir vairākas tendences un labi iemesli, kas nākamajos gados dos impulsu elektromobiļu tēmai:
- Akumulatori kļūst arvien labāki: modernās baterijas nodrošina lielāku darbības rādiusu un īsāku uzlādes laiku.
- Attīstās publiskā uzlādes infrastruktūra: lai padarītu elektromobiļu uzlādi vienkāršāku un ērtāku, tiek investēts uzlādes stendos. Tie tiek uzstādīti pie autoceļiem, pilsētu teritorijās un publiskās vietās, piemēram, tirdzniecības centros un autostāvvietās. Arī automobiļu ražotāji veido savus tīklus. Porsche, Audi un Mercedes seko Tesla piemēram.
- Pieaug modeļu piedāvājums: automobiļu ražotāji ir ievērojami palielinājuši elektromobiļu ražošanas apjomus un nepārtraukti laiž tirgū jaunus modeļus. Tirgū arvien vairāk parādās arī lētāki modeļi, kuru cena ir zemāka par 25 000 eiro.
- Samazinās iegādes cenas: elektromobiļu un bateriju cenas samazinās, tādējādi padarot tos pieejamākus plašākai sabiedrības daļai.
- Pieaug e-automašīnu popularitāte: pēdējos gados sabiedrības attieksme pret elektromobiļiem ir ievērojami uzlabojusies. Arvien vairāk patērētāju atzīst elektromobiļu priekšrocības, tostarp zemās ekspluatācijas izmaksas, mazāku ietekmi uz vidi un augstu braukšanas komfortu.
Secinājums:
2023. gadā transports (kopumā) izraisīja CO₂ emisijas ekvivalentas aptuveni 146 miljons tonnām. Tas ir aptuveni 13 miljoni tonnu vairāk, nekā politiķi bija noteikuši kā mērķi šim sektoram. Un, kamēr enerģētikas, rūpniecības un ēku sektori ir sasnieguši (pārsnieguši) savus mērķus, transporta sektors ir vienīgais, kas tos ir ievērojami nesasniedzis. Un, ja drīz netiks veikti pasākumi elektromobilitātes virzienā, tas, visticamāk, vēl vairāk attālinās no mērķa. Svarīgi ir, lai elektromobiļiem būtu izmaksu priekšrocības ekspluatācijā. Šeit būtiska nozīme ir zemām uzlādes cenām. Politika un rūpniecība ir vienisprātis, ka plaša mēroga elektrības nodokļa samazināšana būtu mērķtiecīga.
Atbildēt
Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.